Metode "BALSOŠANA" - KAS tā ir un KĀDU vērtību tā pievieno

Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Punktu balsošana;
Saturs: Metodes apraksts;
Atslēgvārdi: personīgais viedoklis; grupas viedoklis; izpratne; prioritizēšana; pupulārākais viedoklis; pielietojuma idejas

Šajā rakstā aprakstīšu vienu no dizaina domāšanas pamat metodēm – balsošanu. Sākšu ar pamatojumu, kāpēc šī metode ir tik svarīga un plaši pielietota priekš tiem lasītājiem, kam dizaina domāšana ir pagaidām vēl jauninājums. Pēc tam aprakstīšu, kā šo metodi pielietot, dodot ieskatu uz svarīgākajiem uzmanības punktiem katrā no soļiem. Došu arī piemērus, kā šo metodi var izmantot ļoti dažādās situācijās arī ārpus dizaina domāšanas rāmjiem. 

Cilvēkam ar skaļāko balsi ne vienmēr pieder populārākais viedoklis

Spēja sazināties un komunicēt neapšaubāmi ir viena no nozīmīgākajām un svarīgākajām cilvēces spējām. Un spēja komunicēt nozīmē ne tikai pārzināt konkrētu valodu un spēt no vārdiem salikt teikumu, spēt izrunāt to. Spēja komunicēt nozīmē arī klausīšos – spēju sadzirdēt un saprast to, ko otrs cilvēks cenšas pateikt, spēja akceptēt šo viedokli. Starp citu efektīva komunikācija ir viena no tām spējām, kas tiek minēta kā viena no svarīgākajām nākotnes darba spēkam. Tātad netieši norādot uz to, ka tā nav pamatspēja, kas piemīt mums visiem.

Kāpēc gan es vispār par to runāju? Es par to runāju tāpēc, ka mēs visai bieži jaucam komunikāciju ar vienkārši runāšanu un dzirdēšanu. Mūsu dzīves privātajās situācijās tas ir un paliek katra individuālā atbildība un sabiedrības grupas emocionālās inteliģences jautājums. Taču cits jautājums ir profesionālajā un radošajā vidē. Fokusēšanās uz savu viedokli un nespēja sadzirdēt citus cilvēkus, viņu viedokļus un arī viedokļu pamatojumus bloķē radošo procesu. Ar to es negribu apgalvot, ka diskusijas ir sliktas. Nebūt ne. Diskusijas ir lieliskas un daudzās situācijās tas ir galvenais izziņas un izpratnes avots. Piemēram, kad apspriežam konkrētu problēmu un tās iespējamos cēloņus, apmaināmies ar pieredzi vai ģenerējam jaunas idejas. Taču ir arī situācijas, kurās atvērta diskusija nav labākais vienošanās veids.

Visvairāk atbalstītāju = populārākais viedoklis 

Jebkurā dizaina domāšanas projektā mēs koncentrējam uzmanību uz konkrētu problēmu, ar ko saskarās noteikta cilvēku grupa. Mūsu uzdevums ir atrast iespējamo labāko risinājumu konkrētajai problēmai priekš konkrētās cilvēku grupas. Un cilvēku grupa vienmēr ir lielāka par tikai, piemēram, Annu vai Pēteri. Tāpēc par Annas un Pētera viedokli vēl svarīgāk mums ir izprast (vai projicēt) kāds varētu būt visā grupā dominējošais viedokli par konkrēto jautājumu. Varbūt tas sakrīt ar Annas un Pētera viedokli, bet ļoti iespējams arī nē. Lai līdz šim vairākuma viedoklim nonāktu, mēs ļoti reti veidojam atklātās diskusijas par to, kas ir labākais vai pareizākais. Jo tā gluži vienkārši nav konstruktīva diskusija. Ne velti ir teiciens " cik cilvēku, tiek viedokļu". Mēs rīkojamies tieši pretēji: mēs lūdzam katram darba sesijas dalībniekam izteikt savu individuālo viedokli balsojuma veidā.  Tas būtībā nozīmē, ka (praktiski) katras radošās sesijas beigās mēs lūdzam katru no dalībniekiem nobalsot par ideju vai idejām (risinājumu vai risinājumiem), kas katram individuāli liekas vispiemērotākais konkrētai situācijai vai jautājumam. Un nevienam nekas nav jāpaskaidro vai jāpamato, ja nav vēlēšanās. Jo atceramies – mūsu mērķis nav kādu vienu viedokli izcelt kā “pareizāko”. Mūsu mērķis ir saprast, kurš viedoklis lielākajai dalībnieku daļai šķiet visatbilstošākais.

Un līdzīgi mēs varam rīkoties arī daudzās dzīves situācijās. Un jā, dizaina domāšanas projektos mums ir gan digitālie, gan fiziskie rīki, kas šādu balsošanu atvieglo. Taču būtībā šādai aktivitātei nav nepieciešams "specializēts aprīkojums". Ar manu personīgo šīs metodes pielietošanas pieredzi varat iepazīties citos "Balsošanas" sērijas rakstos šai blogā. Atsauces uz tiem atradīsiet pie pielietojuma piemēriem. 

Vai tas nav tā pārāk muļķīgi? 

Varbūt jā, bet varbūt arī nē! Pirmkārt atzīsim, ka mēs katru dienu tiešā vai netiešā veidā par kaut ko balsojam!

Tiešā veidā - nu protams vēlēšanās (arī nepiedalīšanās velēšanās ir sava veida balsošana), bet arī dažādās aptaujās, anketēšanās, darba vietā darbinieku apmierinātības aptaujās, pakalpojumu sniedzēju novērtējumos, u.t.t. Tā arī ir balsošana - mēs ieliekam savu trekno ķeksi un paužam savu individuālo viedokli par konkrētu jautājumu.

Tāpat mēs daudz balsojam arī slēpti – varam atbalstīt kādu uzņēmumu vai produktu iegādājoties tieši to, publiski paužot savu nostāju par kādu jautājumu, piedaloties vai nepiedaloties publiskās akcijās, izmantojot sociālajos tīklos pieejamās reakciju funkcijas, u.t.t.

Tā kā patīk mums tas vai nē, mēs katru dienu atstājam sava viedokļa un redzējuma neatgriezeniskus nospiedumus sabiedrībā. Un tas ir brīnišķīgi, cik gan daudz varas mums ir! Tad kāpēc gan lai mēs  neizmantotu šīs iespējas vēl plašāk? Ja ar savu balsi un savu viedokli mēs varām palīdzēt kādai idejai, projektam, domai attīstīties– kāpēc gan lai mēs to nedarītu?

Kā notiek Balsošana Dizaina domāšanā?

Strukturētā balsošana dizaina domāšanā notiek pavisam vienkārši. Pavisam vienkāršota pieeja prasīs arī diezgan maz laika, tikai dažas minūtes . Procesa kopsavilkumu varat apskatīt bildē augstāk, bet detalizētāku katra soļa aprakstus piedāvāju zemāk:

1. Nolūks: Nosaki skaidru sagaidāmo rezultātu
   Pirms uzsāc, vienojies par sagaidāmo rezultātu un mērķi ar visiem balsošanas dalībniekiem. Šis var šķist lieks solis, taču patiesībā ir ļoti svarīgs autentiska rezultāta iegūšanai. Visi dalībnieki, kas iesaistīsies balsošanā, jutīsies komfortablāk pareizi izprotot, kāds ir aktivitātes mērķis. Kā arī neaizmirsti paskaidrot, kā tiks izmantoti iegūtie rezultāti. Vai rezultāti tiks pieņemti kā galējais vērtējums, vai balstoties uz rezultātiem tiks veiktas kādas citas aktivitātes? Un, jo komfortablāk dalībnieki jutīsies, jo drošāk viņi izpaudīs savu patieso viedokli.
   
2. Nolūks: Vienojies par noteikumiem
   Izskaidro un vienojies par balsošanas sistēmu, kas vislabāk atbilst tavam mērķim un tiks izmantota. Piemēram, cik balsis katrs dalībnieks var izmantot? Vai var visas balsis veltīt vienam no variantiem, vai arī ir jābalso par maksimāli daudz dažādiem variantiem? Vai balsošanas rīkiem (līmlapiņas, līmpunktiņi) ir dažādas formas vai krāsas? Ja jā, vai dažādajām formām un krāsam ir nozīme balsošanas procesā? Vai būs tikai viens balsošanas aplis, vai arī tiks rīkota otrā, trešā balsošanas kārta? Ja tiks rīkota – pie kādiem nosacījumiem? Cik daudz laika atvēlēts katram no balsošanas apļiem? Īsumā – daudz mazu, bet svarīgu jautājumu, par ko vienoties, lai nodrošinātu plūstošu procesu.
   
3. Nolūks: Iepazīstini ar pieejamām izvēlēm
   Pārliecinies, ka visiem balsošanas dalībniekiem ir pieejami un viennozīmīgi saprotami balsošanas objekti, t.i. izvēles iespējas, par ko tiek balsots. Piemēram, ja tas ir ideju saraksts, vai tas ir visiem saprotamā valodā? Rakstībā? Pieejams apskatei? Un pats galvenais – vai visi dalībnieki izprot katru no izvēles iespējām vienādā veidā?  Piemēram, ja kāda no izvēlēm ir formulēta kā “Nodrošināt apmācības” – vai visi dalībnieki vienādi saprot par kāda veida apmācībām ir runa? Jo, ja viens dalībnieks ar to iedomājas klātienes apmācības 6 mēnešu garumā, bet otrs – online apmācību kursu 2h garumā, katrs no dalībniekiem savu izvēli izdarīs būtībā par diviem dažādiem risinājumiem.
   
4. Nolūks: Katrs dalībnieks individuāli balso
   Nodrošini, lai visi balsošanas dalībnieki varētu brīvi un netraucēti izdarīt savas izvēles un nobalsot. Ja nepieciešama anonimitāte, nodrošini arī to. Pats svarīgākais ir pārliecināties, ka balsošanas laikā nenotiek nekādas apspriedes un nekādā gadījuma netiek komentēta citu cilveku darbība. Pretējā gadījumā tas var ietekmēt tos dalībniekus, kas vēl izdara savu izvēli, un balsošanas rezultāti var neatspoguļot patieso cilvēka viedokli. Galvenais mērķis ir, lai katrs balsotu pēc saviem individuālajiem ieskatiem un apsvērumiem.
   
5. Nolūks: Apkopo balsošanas rezultātus
   Apkopo balsošanas rezultātus, lai noteiktu populārākās izvēles atbilstoši sākotnēji izvirzītajiem noteikumiem. Parasti tas nozīmē vienkārši saskaitīt un pierakstīt, cik balsu ir atdotas par katru no pieejamajām izvēlēm. Pieraksti šos rezultātus kādā acīmredzamā vietā, lai visi dalībnieki var aplūkot rezultātus. Tas būtu tikai godīgi un tas arī ir viens no interesantākajiem rezultātiem. Kuram gan nepatīk salīdzināt savu viedokli ar citu viedokļiem? 
   Tāpat ļoti bieži var gadīties tā,  ka lielāko balsu skaitu ir ieguvuši vairāki no pieejamajiem varianti. Un ko tad? Tad jārīkojas atbilstoši iepriekš atrunātajiem noteikumiem un balsošanas mērķiem. Iespējams, ka vairāki varianti ar vienādu punktu skaitu ir pieņemami un labi. Bet iespējams arī, ka ir nepieciešams rīkot vēl vienu balsošanas kārtu vai arī kāds no galvenajām ieinteresētajām personām pieņem gala lēmumu. 
6. Nolūks: Atkārto, ja nepieciešams
   Ja nepieciešams, atkārto balsošanu, lai turpinātu sašaurināt izvēles kopu. Katrā nākamajā balsošanas aplī gan izmanto tikai tās izvēles iespējas, kas iepriekšējā aplī ieguvušas visvairāk balsu.

Kad izmantot balsošanas metodi?

Šo metodi noteikti izmantojiet jebkurā situācijā, kad nav skaidras izvēles par vienu vai otru variantu. Un, godīgi sakot, šādu situāciju mums apkārt netrūkst. Ideāli, ja skaidri saskatām labāko izvēles variantu, kas atkarīgs tikai no mums, un varam atbilstoši rīkoties. Taču, kad izvēle nav tik skaidra vai arī kad izvēlei atkarīga arī no citu cilvēku viedokļiem, balsošanas metode lieliski var nākt palīgā. Ne tikai priekš skaidrības, bet arī priekš jautrības.

Tāpat šeit ir svarīgi piebilst, ka balsošanas ieguvums ir ne tikai vairākuma viedokļa noskaidrošana. Dizaina domāšanas metožu pielietošana, un arī šī tai skaitā, sniedz arī pozitīvu emocionālo iesaisti tā dalībniekiem. Cilvēkiem patīk būt daļai no šī procesa. Cilvēkiem ir iespēja padomāt par ārpus-ikdienas jautājumiem un pašiem būt pārsteigtiem par idejām, kas rodas viņu galva. Un cilvēkiem patīk, ka viņu viedoklim ir nozīme un tas tiek ņemts vērā. Man jo īpaši patīk šī motivējošā daļa. Tāpēc es iesaku izmantot balsošanu kā arī citas metodes tik bieži, cik vien iespējams. Daži no pielietošanas apstākļu piemēriem zemāk.

Profesionālajā dzīvē

• Jebkura lēmuma pieņemšanai darba vietā, kur galvenais izvēles kritērijs ir komandas biedru viedoklis;
  
• Lēmumu pieņemšana par konkrētu risinājumu, kur jāizvēlas no vairākiem variantiem;
• Lēmumu pieņemšanai par jaunu ideju, produktu vai pakalpojumu, kur svarīgākais izvēles kritērijs ir lietotāju viedoklis;
• Lēmumu pieņemšanai par darba vides apstākļiem, kur svarīgākais izvēles kritērijs ir komandas biedru prioritātes;
• u.c..

Personīgāja dzīve

• Privātie projekti un hobiji, kur trūkst atgriezeniskās saites;
  
• Pasākumu plānošana ar daudziem dalībniekiem;
• Ģimenes vienošanās par konkrētu jautājumu ar vairākām iespējām;
• Spēles ar vairāku cilvēku iesaisti;
• u.c..

Piemēri no manis

• Es pati: balsošanas metodes būtība ir viedokļa apzināšanas vairāku cilvēku grupā un populārākā viedokļa noteikšana izejot no šī balsojuma. Tāpēc vienam pašam šo metodi veikt īsti nav iespējams. Taču vajadzības gadījumā noderīga var izrādīties svērtā rādītāja motode. 
• Tuvie cilvēki: Kad argumenti neder, tad ir laiks spēlei
• Sabiedríba: Sociālo tīklu slēptais dārgums.

Un kad šo metodi labāk neizmantot?

Balsošanu nav nekādas jēgas izmantot situācijās, kur vairākuma viedoklim nav nozīmes lēmuma pieņemšanā. Situācijās, kad kāds jau ir pieņēmis lēmumu vai plāno to pieņemt balstoties uz saviem personīgajiem apsvērumiem, nav nekādas jēgas prasīt viedokli citiem cilvēkiem un ļaut viņiem ticēt, ka viņu viedoklim ir kaut kāda ietekme. Ja jūs dodiet kādam cilvēkam iespēju balsot, bet pēc tam noraidāt rezultātus, pie kā šī balsošana ir novedusi, tas ir visai demotivējoši priekš tiem cilvēkiem, kurus aicinājāt piedalīties balsošanā. Pirmkārt viņi iztērēja savu laiku un enerģiju, lai saprastu, padomātu un nobalsotu. Otrkārt, jūs viņiem apliecinājāt, ka viņu viedoklis jums patiesība nav svarīgs un jūs tāpat rīkosieties tā, kā pats esat iecerējis.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Priecāšos, ja savā ziņā iekļausi to, kas Tev patika, to, ko Tu gribētu uzlabot (citiem vārdiem - Tev nepatika) vai arī jebko, ko, Tavuprāt būtu vērts pamēģināt. Piemēram, varbūt gribi pieteikties un piedalīties ar mani kādā no eksperimentiem?

Varbūt Tev ir interesanta pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Nav komentāru

Komentēt