Sociālo tīklu slēptais dārgums
Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Balsošana;
Saturs: Pieredze; Personīgā vide
Sarežģītība: Ļoti vienkārši;
Atslēgvārdi: #sociālie tīkli; #aptauja; #cilvēku viedoklis; #atsaucība
Balsošanas metodes izmantošana vairāku cilvēku grupā ir acīmredzama un saprotama. Taču kā uzzināt citu cilvēku viedokli par kaut ko, ja mums pretī nestāv grupa ar vairākiem cilvēkiem, kuriem varam šos jautājumus uzdot? Var ņemt rokās telefonu un apzvanīt draugu vai paziņu loku. Taču var arī rīkoties savādāk. Šai rakstā runāšu par to, kā var efektīvi izmantot mums blakus vienmēr esošos sociālos tīklus tieši šī mērķa sasniegšanai.
Sociālie tīkli?
Sociālie tīkli ir viens no lielākajiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, kas ietekmē mūsu ikdienu pēdējos divdesmit gados. Protams, sociālie tīkli nebūt nav vienīgā inovācija, ko esam ieraudzījuši šajā laika posmā. Tāpat varētu diskutēt un uzskaitīt virkni ar risinājumiem, kas ir radījuši lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā. Tai pat laikā, tieši sociālie tīkli ir tie, kas mūsu ikdienā ir iesakņojušies visvairāk. Ja var ticēt pārskatam par interneta un sociālo mēdiju lietošanu, pasaulē interneta lietotāji dienā vidēji pavada 2 stundas un 24 minūtes sociālajos tīklos. Pie tiem kopējais sociālo tīklu lietotāju skaits nebūt nav mazs – 56.8% procenti no mūsu planētas iedzīvotājiem jeb 4.48 miljardi lietotāju. 2 stundas un 24 minūtes! Tas ir divreiz vairāk laikā kā tiek veltīts klausoties ziņas vai lasot drukātos mēdijus, tā apgalvo skaitļi šajā pašā pārskatā. Tas ir vairāk kā ceturtā daļa no 8 stundu darba dienas. Sociālie tīkli un mēdiji viennozīmīgi ir krietni mainījuši mūsu ikdienu, ieradumus un saskarsmes veidu ar apkārtējo pasauli.
Varbūt jūs teiksiet, ka tā iespējams ir patiesība tur citur pasaulē, bet ne pie mums šeit, Latvijā. Mums taču tik ļoti vienmēr liekas, ka Latvijā viss ir savādāk. Taču apskatot šīs paša pārskata informāciju par Latviju, manuprāt, tādus secinājumus izdarīt nevaram. Piemēram, Latvijas populācija gada laikā ir kritusies par 1,1%, tai pat laikā sociālo tīklu lietotāju skaits ir pieaudzis par 10%. Ar Latviju saistīto sociālo tīklu lietotāju skaits atbilst 73.5% Latvijas iedzīvotāju. Šī atskaite nepiedāvā informāciju, cik daudz laika tieši Latvijas iedzīvotāji velta sociālajiem tīkliem dienā. Taču ņemot vērā pieejamo informāciju un tendences, var secināt, ka sociālo tīklu popularitāte turpina pieaugt. Tāpēc diez vai to ietekme uz mūsu ikdienu ir mazāka, kā citur pasaulē.
Un kas no tā?
73.5% Latvijas iedzīvotāju ir ļoti liela potenciālā viedokļa grupa, kuru var piesaistīt
sev interesējošo jautājumu noskaidrošanai. Protams, lai sasniegtu visus šos lietotājus
ar sociālo tīklu palīdzību, ir jāvelta tam ļoti lielas pūles un tas nav vienkārši
izdarāms. No otras puses – mums katram ir daudzi jo daudzi cilvēki, ar kuriem
sociālajos tīklos esam saistīti. Ne katrs no šiem cilvēkiem gan aktīvi iesaistīties
mūsu uzsāktajā dialogā, jo lielākoties sociālos tīklos esam vērotāju lomā. Jau
iepriekš pieminētā statistika apgalvo, ka vidēji katrs no sociālo tīklu lietotājiem
viena mēneša laikā atzīmē ar patīk 15 rakstus, nokomentē 3 un dalās tālāk ar
2 ierakstiem. Piekrītiet, tā nav īpaši liela aktivitāte. Tai pat laikā – aktivitāte
ir. Un katrs no aktīvajiem cilvēkiem var potenciāli kļūt par mūsu virtuālās balsošanas komandas dalībnieku.
Uz interesanti uzdotu jautājumu vai jautājumu par aktuālu tēmu noteikti atradīsies
kāds, kurš atsauksies.
Kā varu to izmantot savā labā?
Manuprāt šis ir visai interesants kolektīvā viedokļa ieguves avots par jebkuru sevi interesējošu jautājumu. Jūs noteikti būsiet pamanījuši, ka biznesa vidi pārstāvošie sociālie konti jau sen izmanto iespēju noskaidrot sev aktuālos jautājumus ar sociālo tīklu lietotāju palīdzību. Tad kāpēc gan lai jebkurš reizi pa reizi neizmantotu šādu iespēju?
Kā tad uzrunāt cilvēkus savos sociālajos tīklos, varbūt jautāsiet. No tehniskā viedokļa katrs no tīkliem piedāvā gluži plašu izvēli ar iespējamiem rīkiem, kā tieši. Protams, klasiski tie būtu komentāri un reakciju emocijas. Bet tas nebūt nav vienīgais veids un bieži arī ne piemērotākais. Daudzi no sociāliem tīkliem piedāvā šim mērķim atbilstošākas funkcijas. Piemēram, Instagram un Facebook īsajos stāstiņos var pievienot dažādus jautājumus uz kuriem atbildes ērtā veidā palīdzēs apkopot dažādas stāstiņu mijiedarbības papildiespējas.
Kas mani interesēja
Mani vienmēr ir interesējusi cilvēku motivācija. Kas cilvēkus pamudina kaut ko darīt vai arī atturēties no kādas rīcības. Viens no man aktuāliem motivācijas jautājumiem, piemēriem - kas cilvēkus mudina piedalīties dizaina domāšanas sesijās un arī atgriezties nākamo reizi vēlreiz. Piebildīšu, ka dizaina domāšanas sesijās, kuras esmu organizējusi līdz šim, nav bijis īpaši cilvēki jāpierunā uz piedalīšanos. Protams, ja uzrunātie dalībnieki var savienot šīs sesijas ar darba grafiku un citām prioritātēm. Bet droši zinu, ka cilvēkiem ļoti patīk šajās sesijās piedalīties. Mana pārliecība rodas no atsauksmēs, ar ko dalībnieki pēc sesijām beigām ir dalījušies. No pozitīvajām atsauksmēm dalībnieki, pirmkārt, vienmēr uzsver to, cik jautri viņiem šajās sesijās ir bijis. Tā kā sesijas bieži pozicionēju kā spēles, tad dalībnieki visbiežāk ir baudījuši tieši nepiespiesto un jautro atmosfēru, kā arī mijiedarbību ar citiem komandas biedriem šo spēļu laikā. Otrkārt, dalībnieki daudz piemin saturisko sesiju pusi un sajūsmu par jaunajiem atklājumiem un domu graudiem, ko ir dzirdējuši no citiem dalībniekiem. Šie, protams, nav vienīgie “man patika”, kas tiek minēti, taču šie izskan vienmēr un visbiežāk. Daudzi no dalībniekiem uzsver, ka jūtas pozitīvas enerģijas un iedvesmas pilni pēc sesijas beigām.
Tas viennozīmīgi ir liels ieguvums un mana, kā sesiju organizatores, interese ir šādu sesiju pēcgaršu vairot. Tāpēc man ir aktuāli un būtiski izprast, kas ir galvenie faktori, kas manu sesiju dalībniekus uzrunā. Lai gan katram tie, protams, ir individuāli, taču iezīmējas arī kopīgās tēmas saliekot visas atsauksmes kopā. Ja aizdomājos par šiem diviem jau iepriekšminētajiem faktoriem – labi pavadīts laiks un pārsteidzoši atklājumi - mani urda interese, kurš no šiem maniem dalībniekiem varētu šķist svarīgāks? Vai dalībnieki piedalītos sesijās, kur vienkārši jautri pavada laiku, taču pievienotā vērtība ir maza? Un tai pat laikā – vai sesijas ar augstu pievienoto vērtību, taču saspringtāku atmosfēru, mudinātu dalībniekus pieteikties dalībai atkal un atkal?
Pie tam, šīs atsauksmes esmu ieguvusi no saviem kolēģiem un sadarbības partneriem profesionālajā vidē. Bet kā ir ar cilvēkiem, ar kuriem saskaros ārpus profesionālās vides? Skaidrs, ka jautrība motivē visus, kuram gan nepatīk jautrība. Taču vai jautrība ir galvenais un lielākais motivējošais faktors priekš cilvēkiem? Vai tomēr saturiskajam aspektam ir tik pat liela, mazāka vai lielāka nozīme priekš maniem draugiem? Kādu vakaru nolemju noskaidrot sajūtas par šo jautājumu savu draugu lokā ar nelielas aptaujas palīdzību.
Kā es to darīju?
Es nolēmu izmantot Instagram kā rīku šīs aptaujas veikšanai, jo Instagram īso stāstiņu iespējas ir universālākas un dod plašākas pielietošanas iespējas. No izvēlētā rīka ir atkarīgs jautājuma formulējams un uzdošanas veids, tāpēc šis bija mans pirmais lēmums.
Otrs lielais jautājums ir par to, ko un kā tad īsti jautāt. Vienkārši pajautājot, vai manus draugus motivē jautra kompānija un iedvesmojošas idejas, esmu droša, ka saņemtu pārliecinošu “Jā”. Kuram gan nepatīk jautri pavadīt laiku un dzirdēt iedvesmojošus stāstus? Taču mans mērķis nav vēlreiz iegūt apstiprinājumus, ka tas ir motivējoši. Mans mērķis ir uzzināt, kas ir vairāk motivējoši. Varbūt varētu vienkārši palūgt draugiem novērtēt, vai viņus vairāk motivē viens vai otrs? Taču arī šāds formulējums man nepatīk, jo, izvēloties tikai vienu no abiem, parasti rodas sajūta, ka neizvēlētais ir nenozīmīgs. Taču esmu droša, ka biežāk tā nav un kaut kādā mērā abi šie apstākļi ir ļoti motivējoši. Laikam jau es pati samulstu, ja man būtu jāizvēlas viens no abiem, tāpēc nolēmu nemulsināt arī citus. Kā nekā mulsinošu jautājumu/atbilžu rezultāta cilvēki var izvēlēties labāk neatbildēt neko. Un tas nav mans mērķis.
Es nolemju mēģināt sevi interesējošo viedokli iegūt jautājuma “Cik lielā mērā Tu piekrīti šim apgalvojumam” formā. Šāds formāts, manuprāt, ļaus maniem draugiem novērtēt attieksmi pret katru no tiem atsevišķi, tai pat laikā neizslēgs viens otru. Un starpība starp abu faktoru novērtējumiem ļaus man saprast, kurš no šiem apstākļiem patiesība motivē vairāk. Domāts - darīts:
- Formulēju divus jautājumus saistība ar vienkāršotām situācijām, kur katrā jautājumā cenšos ievīt vienu no mani interesējošajiem motivējošajiem faktoriem:
- Mani galvenokārt motivē nepiespiesta atmosfēra un jautri pavadīts laiks (Apgalvojums: mani visvairāk interesē vienkārši jautrība draugu lokā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc meklēju tikšanās iespējas).
- Mani galvenokārt interesē jaunas idejas un atklājumi, jo tas mani iedvesmo (Apgalvojums: Citu cilvēku pozitīvā pieredze un atklājumi iedvesmo arī mani uzsākt kaut ko jaunu)
- Izveidoju bildes ar šiem jautājumiem un ievietoju šīs abas bildes stāstiņā savā Instagram kontā. Lūdzu savu draugu pulkā esošos cilvēkus novērtēt, cik lielā mērā viņi piekrīt šiem abiem apgalvojumiem.
- Jau pēc 24h redzēju pirmos rezultātus, tos varāt arī vizuāli apskatīt šī raksta titula bildē:
- Atsaucība gan nav galvu reibinoša, taču pāris desmitu cilvēku atsaucās un padalās ar savu viedokli.
- Pilnīgi visus cilvēkus, kas piedalījās manā aptaujā, iedvesmo citu cilvēku pozitīvas pieredzes un stāsti par tām. Tātad šādi atklājumi šos cilvēkus interesē un saista.
- Jautājumam, vai vienkārši jautri pavadīts laiks ir galvenais motivējošais faktors, ir mazāk apstiprinošo atbilžu. Tātad jautri pavadīts laiks nav galvenais motivējošais faktors, kāpēc manā draugu lokā esošie cilvēki izvēlētos doties uz pasākumu ar draugiem. Ir jābūt vēl kādam citam faktoram, lai radītu interesi.
- Saliekot kopā atbildes uz šiem abiem jautājumiem varu pieņemt, ka jautri pavadīts laiks ir svarīgs, taču citu cilvēku pozitīvas pieredzes un atklājumi ir vēl svarīgāki.
Lūk, uzdevums izpildīts un mana ziņkāre ir apmierināta. Kā arī neizsakāms prieks
par maniem atvērti domājošajiem draugiem! Ceru jūs visus jau pavisam drīz uzaicināt
uz kādu kopīgu radošu sesiju.
Secinājumi
Protams, aptauja sociālos tīklos nevar pretendēt tikt atzīta par statistiski pamatotu apauju. Arī uzdoto jautājumu formulējumam un atbilžu interpretācijai ir liela nozīme. Visticamāk šādā formātā veikta aptauja nevar tikt izmantota akadēmiskos darbos izvirzītu teoriju pamatošanai, u.c. Tai pat laikā – tas ir ļoti vienkāršs veids, kā uzzināt un nedaudz vairāk saprast cilvēkus mums apkārt. Ja ir jautājumi, var atrast atbildes. Vai vismaz tēmas turpmākajiem jautājumiem noteikti.
Patika šī metode un aprakstītais?
Atsūti man ziņu par to.
Priecāšos, ja savā ziņā iekļausi to, kas Tev patika, to, ko Tu gribētu uzlabot (citiem vārdiem - Tev nepatika) vai arī jebko, ko, Tavuprāt būtu vērts pamēģināt. Piemēram, varbūt gribi pieteikties un piedalīties ar mani kādā no eksperimentiem?
Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?
Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.