Velns slēpjas detaļās

Lasīšanas ilgums: 15min;
Metode: Grupēšana;
Saturs: Pieredze; Izmantošanas piemēri
Sarežģītība: Viegli;
Atslēgvārdi: #klāsterēšana; #grupēšana; #tendences; #grupas un apakšgrupas; #īpašības; #saistības; #kategorizācija; #unikālās tēmas; #spēles

Šajā rakstā aprakstīšu grupēšanas metodes praktiskā pielietojuma piemērus, kas var rasties gan ikdienišķās situācijās, gan arī profesionālajā darbībā. Piemēros jūs redzēsiet, ka grupēšanai, jeb pārkārtošanai un kategorizēšanai, nebūt nav jābūt garlaicīgai nodarbei. Grupēšanas metode tik tiešām var šķist garlaicīga, ja uz šo aktivitāti skatāmies tikai no tehniskā skatu punkta – ņemt lapiņu un pārlīmēt to citā vietā. Taču šis ir ļoti virspusīgs un nepilnīgs skats uz grupēšanas metodi. Grupēšanas metodes pielietojumā galvenais ir iedziļināties saturā, kas atrodas uz lapiņām. Tās galvenais uzdevums ir saistību, kopīgā un arī atšķirīgā atrašana saturā. Šīs kopsakarības ne vienmēr ir acīmredzamas un, lai tās atklātu, ir nepieciešams pielietot radošumu un trenēt savu redzējumu. Ir teiciens „ velns slēpjas detaļās” un šīs metodes pielietojums ir tieši par to.

Turpmāk rakstā es minēšu divus piemērus, kā šo metodi var izmantot, lai veicinātu radošumu un atrastu jaunu informāciju, kas nepieciešama secinājumu izdarīšanai. Pirmais piemērs ilustrēs, kā šo metodi veiksmīgi izmantot spēlēs ar bērniem, lai trenētu bērnus domāt ārpus rāmjiem un aiz acīmredzamā. Otrs piemērs ilustrēs, kā šo metodi izmantot, strādājot ar plašu un dažādu viedokļu klāstu, lai atklātu galvenās tendences un tēmas.

Taču, pirms ķeršos pie piemēriem, neliels atgādinājums par to, kas ir grupēšanas metode

Grupēšanas metode ir pieeja, ko izmanto, lai sagrupētu, sakārtotu jeb saklasificētu informāciju. Šī metode ir īpaši noderīga tad, kad pieejamā informācija ir dažādas formas, dažādas detalizācijas pakāpes vai arī pretrunīga. Metodes pielietojuma rezultātā katrs informācijas gabaliņš tiek izskatīts, salīdzināts ar citiem un novietots grupā ar citiem sev kaut kādā veidā līdzīgiem informācijas gabaliņiem. Taču tas, kādā veidā šie visi informācijas gabaliņi vienā grupā ir līdzīgi, ir brīvi un viegli interpretējams atkarībā no situācijas un sagaidāmā rezultāta.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Mēs, cilvēki, nevaram paturēt prātā neskaitāmu daudzumu informācijas. Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēks vidēji spēj atcerēties septiņas līdz desmit lietas vienlaicīgi. Un šis cilvēcīgais ierobežojums var kļūt par problēmu gadījumā, kad pēc kādas darba sesijas beigām jums priekšā atrodas, piemēram, simts dažādu iespēju un viedokļu. Jūs nevarat visas šīs simts informācijas vienības atcerēties. Jūs nevarat viņas uzreiz izvērtēt, izdarīt secinājumus, kā arī noteikt nākamās prioritātes vai darbības soļus. Vēl jo vairāk - visticamāk, daudzas no šīm idejām būs līdzīgas, bet daudzas būs arī diametrāli pretējas. Dažas būs iespējas, citas būs riski, utt.  Tāpēc, lai turpinātu ar visu šo informāciju strādāt, no sākuma to ir nepieciešams sastrukturizēt un identificēt unikālās tēmas. Un tieši grupēšanas metode ir tā, kas palīdzēs to izdarīt pietiekami radošā veidā. Kā jau minēju pašā sākumā, būtība ir nevis pārkārtošanā, bet līdzīgā un atšķirīgā atrašanā, kas arī ir galvenais sastrukturizēšanas kritērijs.

Lai izprastu metodi un tās soļus detalizētāk, iesaku izlasīt metodes apraksta rakstu manā rakstu sērijā. Taču, ja ar šo aprakstu pietiek, pārejam pie scenārijiem.

Izklaides piemērs: iztēli veicinoša spēle ar bērniem

Kurš gan negrib, lai viņa bērni būtu radoši, inovatīvi un domātu ārpus rāmjiem? Šīs ir mūsdienās ļoti svarīgas spējas un prasmes, kas noteikti bērniem dzīvē noderēs. Tāpēc, protams, ļoti daudzi vecāki to vēlās. Un ir svarīgi arī zināt, ka radošums ir gluži kā muskulis – jo vairāk to trenē, jo stiprāks tas kļūst. Tieši šī iemesla dēļ ir tik svarīgi nodrošināt bērniem vidi, kur viņi regulāri var izpausties un darboties radoši. Mēs, pieaugušie, varam bērniem palīdzēt šīs spējas trenēt arī ar kopīgu spēļu spēlēšanu! Zemāk aprakstu vienu no šādām spēlēm, kur tiek izmantota arī grupēšanas pieeja. 

Sagatavošanās

Izvēlieties materiālus, ko izmantosiet spēlē. Tās var būt dažādas bildes, kārtis ar dažādiem attēliem, Lego klucīši, dažādas mantiņas, vai jebkas cits, kas jums mājās jau ir pieejams. Izvēlieties arī cik daudz objektus jūs izmantosiet spēlē. Tie visticamāk nebūs simts dažādu objektu, bet tie varētu būt desmit, piecpadsmit, divdesmit, vai jebkurš cits skaitlis.

Izkārtojiet izvēlētos materiālus sev priekšā vietā, kur spēlēsiet spēli. Ilustrācijai aprakstīšu mūsu piemēru, kur mēs izmantojām piecpadsmit kārtis ar dažādu dzīvnieku attēliem – ziloni, lauvu, čūsku, vilku, zirgu, suni, kaķi, pingvīnu, lāci, lapsu, žirafi, pērtiķi, aitu, ziemeļbriedi un tīģeri.

Spēles gaita

1. Aplūkojiet jums priekšā esošos materiālus un izvēlieties pirmo grupēšanas kritēriju - kādu īpašību, kas piemīt tikai daļai no objektiem. Pēc tam apskatiet katru no objektiem atsevišķi un, atkarībā no tā vai šim objektam jūsu izvēlētā īpašība piemīt vai nē, veidojiet no tiem jaunas grupas.
   Piemēram, mēs kā pirmo grupēšanas kritēriju izvēlējāmies dzīvnieka izmēru. Izvērtējot katra dzīvnieka izmēru dabā, mums radās divas jaunas grupas. Mazāko dzīvnieciņu grupa – čūska, suns, kaķis, pingvīns, lapsa, pērtiķis, aita un vilks. Lielo dzīvnieku grupā – zilonis, lauva, zirgs, lācis, žirafe, ziemeļbriedis un tīģeris.
2. Tagad izvēlieties vienu no jauniegūtajām grupām un apspriediet ar bērniem, kas vēl ir kopīgs un atšķirīgs dzīvniekiem šajā grupā. Kādas citas īpašības piemīt dažiem no tiem, bet nepiemīt citiem? Šobrīd jūs meklējat nākamo grupēšanas kritēriju. Šī ir tā vieta, kur jau varat sākt atklāt to, kas varbūt nav tik acīmredzams uzreiz. Kad esat izvēlējušies nākamo grupēšanas kritēriju, atkal sadaliet lielāko grupu mazākās.
   Mūsu piemērā, mēs sadalījām mazāko dzīvnieciņu grupu tālāk grupā, kur ietilpa dzīvnieki, kas pārvietojas ar četrām kājām, un grupā, kur ietilpa dzīvniekiem, kam nav nepieciešamas četras kājas, lai pārvietotos. Attiecīgi vienā grupā mums bija suns, kaķis, lapsa, aita un vilks, otrā grupā – čūska, pingvīns un pērtiķis.
3. Turpiniet šādā pat veidā dalīt lielākās grupas mazākās, līdz vairs nevarat izdomāt nevienu grupēšanas kritēriju. Vai arī grupā paliek vien viens vai divi dzīvnieki.
4. Tad piedāvāju jums sākt atkal no sākuma. Taču šoreiz jau pašā sākumā piedāvājiet bērniem pašiem izdomāt, pēc kādiem kritērijiem sākt grupēšanu, neizmantojot nevienu no iepriekš izmantotajiem kritērijiem.
5. Vai vēl labāk – uzaiciniet bērnus pašus sagrupēt pieejamās izvēles, skaļi jums nesakot, kādu kritēriju viņi izmanto. Un pēc tam pamēģiniet uzminēt to!

Profesionālās darbības piemērs: svarīgāko atziņu identificēšana

Grupēšana ir ne tikai jautri, bet arī praktiski noderīgi. Šajā piemērā es aprakstīšu, kā izmantoju šo metodi vienā no savām profesionālās darbības epizodēm, kur man bija nepieciešams izanalizēt vairāku interviju rezultātus.

Konteksts

Pētot jauna risinājuma pamatotību, man bija nepieciešams izprast cilvēku attieksmi pret atgriezeniskās saites sniegšanu uzņēmumiem un produktiem. Lai to izprastu, es veicu vairākas strukturētās intervijas ar dažādiem cilvēkiem. Man bija svarīgi saprast, kas cilvēkus motivē sniegt atgriezenisko saiti vai arī gluži pretēji – kas tos attur no atgriezeniskās saites sniegšanas, kādas ir labās un ne tik labās pieredzes, kādus rīkus cilvēki izmanto šajās darbībās, kādas ir galvenās atziņas un atsauksmes, kas ir jāņem vērā.

Kad ieplānotās intervijas bija pabeigtas, man bija diezgan daudz ieskatu un dažādu viedokļu, pieredžu un ideju, ar kurām cilvēki bija padalījušies ar mani. Kā jau tas bija sagaidāms, saraksts bija garš un saņemtās atziņas skāra dažādas tēmas un apakš tēmas. Dažas no sniegtajām atbildēm bija acīmredzami grupējamas kopā – piemēram, kādu programmatūru un rīkus cilvēki izmanto. Taču tas nebija tiek vienkārši attiecībā uz lielāko daļu no atbildēm. Tās nevarēja tik vienkārši uzreiz sagrupēt kopā un bija nepieciešama papildus apstrāde. Un, tā kā es zinu grupēšanas metodi un labprāt to pielietoju, es to izmantoju arī šajā gadījumā, lai sakārtotu mani interesējošo informāciju.

Atbilstošākā grupēšanas kritērija meklēšana

Iespēja 1

Es varētu sākt grupēšanu ar acīmredzamāko kritēriju – jautājums, ko cilvēkiem uzdevu, t.i., sakārtot visas atbildes zem uzdotā jautājuma. Taču, jau iepriekš zināju, kā šāda pieeja nebūs pati efektīvākā. Tā kā interviju formāts ir brīvs, cilvēki arī brīvi stāstīja par savām pieredzēm tad, kad kāda konkrēta atziņa ienāk viņiem prātā. Sagatavotie jautājumi drīzāk kalpoja kā atgādinājumi par tēmām, nevis stingras robežas. Tāpēc pieredzes, ar ko cilvēki dalījās, nereti aizpeldēja no sākotnējā jautājuma. Pie tam interviju laikā, protams, radās arī jauni jautājumi, kuriem bija jēga tās konkrētās sarunas ietvaros.

Ilustrācijai – daži cilvēki pieminēja, kas viņus motivē sniegt atgriezenisko saiti uzņēmumiem, tad, kad es viņiem jautāju, vai viņi vispār kādreiz mēdz atstāt atgriezenisko saiti. Savukārt citkārt cilvēki šo pieminēja tikai tad, kad es viņiem konkrēti pajautāju, kas viņus motivē. Attiecīgi motivējošie faktori patiesībā parādījās pie dažādiem jautājumiem, kas tika uzdoti.

Līdz ar to grupēšana, izmantojot uzdotā jautājuma kritēriju, man nesniegtu to ieskatu, ko es meklēju, un to izmantot bija lieki.

Iespēja 2

Otra diezgan acīmredzamā iespēja, protams, ir organizēt cilvēku atziņas pa lielām tēmām. Piemēram, motivējošie faktori, programmatūra, kas tiek izmantota, praktiskie paradumi, noderīgums, utt.

Šāda pieeja protams dod konkrētākus un jēgpilnāk sastrukturētus rezultātus. Taču arī šī pieeja nav ideāla. Tā kā šīs ir diezgan plašas tēmas, šajās grupās var iekļaut diezgan daudzas un dažādas atklāsmes. Un, tā kā mans uzdevums bija meklēt unikālās tēmas un kritiskos faktorus, man lielas grupas nebūt neder. Mana vajadzība ir saprast konkrētākus motivējošos faktorus, nevies vienkārši zināt, ka tādi ir daudzi un dažādi.

Šī raksta titula bildē jūs varat redzēt piemēru vidējā izkārtojumā. Tā izskatās sagrupēta informācija pa lielajām tēmām. Jā, tā ir sakārtota informācija. Bet nē, tā nav specifiska.

Iespēja 3

Lai nokļūtu pie sev vēlamā rezultāta, turpināju grupēšanas uzdevumu katrā no lielajām grupām salīdzinot idejas un meklējot mazākās apakšgrupas.

Lai neieslīgtu slinkumā, es biju noteikusi sev ierobežojumu, ka nevienā no grupām nedrīkst būt vairāk par piecām idejām. Tāpēc, gribi vai negribi, man nācās salīdzināt, meklēt un dalīt, un pārgrupēt. Starp citu, manuprāt tieši šī ierobežošana ir tā, kas ļauj būt maksimāli radošam grupēšanas uzdevumā. Pat tad, ja iegūstu apakšgrupu ar sešām vai septiņām atziņām, kas liekas ļoti līdzīgas. Varētu jau mest mieru. Vai arī varētu tomēr turpināt skatīties dziļāk iemeslos, iespējās, utt., lai identificētu vēl vairāk saistību. Un patiesībā līdz šim vienmēr ir izdevies. Rezultātā es nonācu pie diezgan precīzam apakšgrupām, kas atspoguļoja tieši tādu informāciju, ko es biju meklējusi jau sākotnēji. Pie tam šī uzdevuma rezultātā diezgan daudzas idejas pamainīja savas sākotnējās grupas.

Rezultātu varat aplūkot titulbildes labajā pusē.

Secinājumi

Grupēšana un dažādu ideju un atziņu pārkārtošana ir ļoti svarīga aktivitāte, lai saprastu unikālās tēmas, norādes un atziņas lielā dažādu iespēju klāstā. Mēs, cilvēki, nevaram atcerēties vairāk par desmit lietām vienlaicīgi, tāpēc darbs ar vairākiem desmitiem vai simtiem informācijas vienību nav tikai prātā paveicams. Kā arī to ir ārkārtīgi sarežģīti sakarīgi izskaidrot citiem.

Šādās situācijās mums vajag iedarbīgu pieeju, kā sakārtot un normalizēt informāciju. Un grupēšanas metode palīdz izdarīt tieši to, pie tam vēl diezgan interesantā veidā, ja atveramies radošumam šīs aktivitātes laikā.

Protams, grupēšanas var kādam arī šķist garlaicīga, taču tikai tad, ja uz to skatītos tikai no tehniskās izpildes skatu punkta. Ja, savukārt, patiesi iedziļināties un esat gatavi meklēt un domāt, tad šī aktivitāte var būt ļoti radoša.

Patika šī metode un aprakstītais?

Atsūti man ziņu par to.

Priecāšos, ja savā ziņā iekļausi to, kas Tev patika, to, ko Tu gribētu uzlabot (citiem vārdiem - Tev nepatika) vai arī jebko, ko, Tavuprāt būtu vērts pamēģināt. Piemēram, varbūt gribi pieteikties un piedalīties ar mani kādā no eksperimentiem?

Varbūt Tev ir pieredze šīs metodes izmantošanā?

Ļoti priecāšos par to dzirdēt. Dod ziņu.

Nav komentāru

Komentēt